Izstāde: Karalienes virtuves
18. aprīlis, 2024 pl. 16:03,
Nav komentāru
Aijas Jurjānes gleznu izstāde risinājās Latvijas Mākslas muzejā jumta telpās. Sen nebiju apmeklējusi gleznu izstādes Rīgā, tāpēc varu atzīt, ka šiem iespaidiem ir pievienotās emocijas, ko ietver prieks no vides maiņas. Fakts, ka mākslinieki pēc nāves veido personālizstādes mani drīzāk apbēdina nekā iepriecina, jo ko gan tiem vairs tas dod. Un sabiedrība pati tiks galā, ja saprotiet, ko ar to domāju. Tad nu varu iedomāties, kā pēc manas nāves tik ķidāti mani darbi un dienasgrāmatas, ja tie kādreiz nonāks publiskā arhīvā. Runājot par dienasgrāmatām- ar lielu sajūsmu gāju cauri Aijas kladīšu pierakstiem par gleznošanu, notikumiem, pārdomām, tik ļoti saprotu šo vajadzību pēc rakstikā psihaloga. Vienīgi žēl, ka patiesi personiskas rindas neatradu starp rakstiem. Viss akurāts, morāls, tehniski precīzs, gluži kā Aijas kundzes māksla. Gleznas ietur vienotu stilu, kurš laikam cauri ejot nav stipri izmainījies. Gleznās attēlotās figūras, laukumi pedantiski izkrāsoti. Tas arī būtu īstais vārds, jo gleznieciski elementi parādās maz. Reprodukciju darbi mani idejas ziņā neuzrunā, jo izpildījums šķita,ka nepapildina, bet drīzāk otrādi, taču tieši tas pats stilistiskais izpildījums lieliski runāja pats par sevi neatkarīgajos darbos, kur attēloti skati iz dzīves. Vislabāk man patika glezna: "Pašportrets ar dēlu". Kompozīcija, krāsas, stilistika, tēma, viss man patika šajā darbā. No šīs vienas gleznas var tik daudz iedvesmoties un tā daudz pasak par pašas mākslinieces dzīvi tāpat kā gezna, kurā attēlojusi savu vīru "Vai šis ir tavs cirvis". Atraisītā tēma, mīlestība, sadzīve, tas viss ir tik svarīgi un par to kādam ir jārunā. Aijai izdodas nodot apskatei atmosfēru un rūpju jūkli, ko izdzīvo sieviete ikdienā.![](https://site-2118526.mozfiles.com/files/2118526/medium/tempImageYA1qP4.jpg)