Izstāde "Laika Dārzs"
10. aprīlis, 2024 pl. 10:59,
Nav komentāru
Četru mākslinieču grupas izstāde "Laika Dārzs" risinājās Valmieras Muzeja izstāžu zālē, kur ierados arī uz izstādes atklāšanu. Gita Sirmā, Laila Strada, Biruta Jansoneun Antra Galzone bija izstādes autores, uz kuru sveišanu ierados arī es. Vēlējos pamācīties kā tas notiek, ko jāsak, kā jārīkojas atklāšanā. Un tajā dienā man bija četrkārš piedāvājums, forši! Brīdī, kad katra māksliniece runāja par savu veikumu, mani spogulējot pārņēma satraukums, kā tas varētu būt, jeb kā tas būs, kad man būs jāaizstāv sava izstāde, jeb jāatklāj, drīzāk. Būšu nereāli satraukusies, tieši kā jaunā māksliniece, (jau neatceros, kuru kā sauca) kura stāstīja savu domu ar milzīgu nedrošību, turpretī, kundzei ar lielāko pieredzi, kura tik mierīgi, dziļdomīgi apcerēja savu darbu. Tieši tas miers un nosvērtība lika viņā klausīties un ieklausīties. Kā lai to apgūstu jaunā vecumā? Kā es aizstāvēju savus darbus LMA, riebjas atcerēties. Tātad, atgriežoties pie recenzijas tēmas. Kopumā izstāde manī neatstāja nekādu nospiedumu. Es gāju garām darbiem, taču itkā neredzems plīvurs vai migla būtu nosēdusies starp mani un tiem. Es nevienu neredzēju. Nevienu vārdu neatceros un nevienu seju. Bija grūti pamanīt darbus, jo bija lieli apraksti, piebāzta telpa, bet māksla maz. Ļoti grūti bija uztvert notiekošo. Mākslinieces- kolēģes pašas par sevi es ļoti cienu un priecājos par viņu ieguldījumu sabiedrībā.Otrajā stāvā tieši pirms šīs arī bija izstādes atklāšana uz kuru, diemžēl, neuzspēju, taču devos apskatīt gobolēna tehnikas mākslu, kuru radīja Anita Celma. "Atgriešānās"- izstādes nosaukums. Arī šie darbi nebija mana kompotence- ļoti grūti uztvert tekstilmākslu. Tomēr viena bilde man ir palikusi atmiņā- "Kāpnes" , kur tālumā cauri kāpņu logiem redzama ainava ar lauku sētu. Tā man atgādināja bērnības atmiņas, kādas neesmu piedzīvojusi. Bet kaut kur aizķērās un sajutu izstādes vēstījumu. Patika lielie formāti, fundamentalitāte.